Atmiņas par konkrētiem ēdieniem bieži vien aizved mūs ceļojumā pie neaizmirstamajām bērnības garšām, kas izbaudītas pie ģimeni kopā pulcējoša mielasta galda. Bet tās ir arī smalks pavediens, kas stāsta par senču atstāto kulināro mantojumu un kādreiz gatavoto ēdienu receptēm, kas var būt nodotas no paaudzes paaudzē.
Tā tas ir jebkurā tautā, un vērtīgākais no šī mantojuma tiek mērķtiecīgi aizsargāts Eiropas Savienības mērogā. Jau kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem veiksmīgi darbojas pārtikas kvalitātes shēmas, kuru mērķis ir veicināt specifisku vietējo produktu ražošanu un sniegt sabiedrībai informāciju par to īpašo kvalitāti, kas saistīta ar kādu konkrētu ģeogrāfisko apgabalu vai tradicionālo izcelsmi. Lai pasargātu no neveiksmīgiem pakaļdarinājumiem, -līdzīgus izstrādājumus ar tādu nosaukumu ražot nedrīkst.
Septiņi unikālie Latvijas produkti patlaban ierakstīti šādos Eiropas Savienības Aizsargāto produktu nosaukumu reģistros:
IEPAZĪSTI!
Mūsdienu dietologu sapnis ir radīts jau vairāk nekā simts gadus senā pagātnē: baltais sviests ir teju divreiz liesāks nekā tradicionāli gatavotais. Ja senos laikos saimniece ciemiņam galdā cēla balto sviestu, viņu sauca par skopu, jo šo sviestu uzskatīja par mazvērtīgāku. Bet kārtīgas namamātes zināja, kā saimes ļaudīm pie kartupeļiem un maizes gardu aizdaru uztaisīt. Nu tas kļuvis par Kurzemes lepnumu!
PIEDZĪVO!
1913. gada vasarā komponists Emilis Melngailis devās savā pirmajā etnogrāfiskajā ekspedīcijā uz Rucavu. “Tai pašā vasarā biju pirmo reizi Londonā, kuras iespaidi nebija niecīgi. Bet Rucavas raženais raksts bij greznis arī pēc tā, ko biju redzējis no visu zemju senatnes iekš British Museum.” Aprakstot rucaviešu dzīvesveida savdabību, Melngailis izceļ arī sviesta darināšanu: sviestu kult Rucavā saucas sviestu nīt. Un rucavieši sakot panijas, nevis paniņas.
Tas sakrīt ar laiku, kad vietējās mājsaimniecībās jau kūla balto sviestu. Atšķirībā no klasiskā sviesta šim produktam gatavošanas procesā neatdala piena sūkalas un to neskalo vairākos ūdeņos, toties pievieno rūgušpienu vai vājpienu. Baltā sviesta recepte ir nodota no paaudzes paaudzē, un arī mūsdienās daudzās Rucavas mājās to gatavo joprojām.
