Ja esi īpaši piedomājis, Ziemassvētku galdam izvēloties Latvijas lielo pelēko zirņu šķirni `Retrija` nevis vienkārši pelēkos zirņus, tad, iespējams, Tu zini arī to, ka tie iekļauti Eiropas aizsargāto cilmes vietu nosaukumu reģistrā (ACVN), kas palīdz iepazīt Eiropas unikālākos produktus.
Šie zirņi bija pirmais Latvijas produkts, kas 2015. gadā iekļauts minētajā reģistrā. Turklāt – izņēmuma kārtā ar vārdu `Latvija` tā nosaukumā. Lai drīkstētu valsts nosaukumu iekļaut produkta nosaukumā, visiem ražošanas, pārstrādes un sagatavošanas procesa posmiem jānotiek konkrētajā reģionā. Mēs pierādījām, ka visā mūsu valsts mazajā teritorijā jau gadsimtiem iedzīvotāji gatavojuši, pasnieguši un ēduši lielos pelēkos zirņus vienotā veidā un tos arī visā valsts teritorijā iespējams izaudzēt. Šķirne `Retrija`, ko selekcionē vienīgi Valsts Priekuļu laukaugu institūts, selekcionēta tā, lai iegūtu maksimāli daudz labo garšas īpašību – plānu, skaisti marmorētu miziņu ar niansēti spēcīgu zemes garšu, kas kontrastē ar miltaino, nedaudz saldo zirņa mīkstumu. Zirņu kvalitatīvās īpašības nodrošina tieši Latvijas augsnes un klimatiskie apstākļi.
Latvijas lielos pelēkos zirņus savās saimniecībās audzē un tirgo: SIA “Spāres-L”; zemnieku saimniecība “Zutiņi 1”; zemnieku saimniecība “Adzelvieši”; zemnieku saimniecība “Kotiņi”. Šī produkcija rodama arī “Sky” lielveikalos un “RIMI Klētīs”. “Zutiņu” zirņi pieejami arī “Slow Food Straupe” tirdziņā “Zirgu pastā”.
Tomēr šis nebūt nav vienīgais Latvijas produkts, kas aizsargāts Eiropas līmenī. Vēl reģistrēti: Rucavas baltais sviests, Carnikavas un Salacgrīvas nēģi, kas iekļauti Eiropas aizsargātajā ģeogrāfiskās izcelsmes shēmā (AĢIN). Tā uzsver saikni starp konkrētu ģeogrāfisko reģionu un produkta nosaukumu gadījumos, kad kāda no produktam piemītošajām īpašībām, produkta reputācija vai cita iezīme ir nesaraujami saistīta ar tā ģeogrāfisko izcelsmi.
Savukārt Jāņu siers, salināta rudzu rupjmaize, sklandrauši iekļauti garantēto tradicionālo īpatnību shēmā (GTĪ), izceļot tradicionālos aspektus, tādus kā produkta gatavošanas veids vai sastāvs, taču nesasaista to ar konkrētu ģeogrāfisko apgabalu. Produkta nosaukums, kas reģistrēts kā GTĪ, aizsargā to pret viltošanu un ļaunprātīgu izmantošanu.
Kāds labums no būšanas tādā Eiropas aizsargāto produktu shēmā? Pirmkārt – produkta izcelsmes izsekojamība. Otrkārt – iespēja ražotājam saņemt ES atbalstu, kā arī – atpazīstamību savam produktam, kas veicina tā lielāku noietu. Treškārt – iespēja lepoties ar savas valsts produktiem, biežāk tos izvēloties iegādāties.
Būtisks ir arī fakts, ka dalība šajās ES shēmās nav beigusies ar minēto septiņu produktu reģistrāciju tajos! Ja mūsu kaimiņiem igauņiem šajā shēmās reģistrēti divi, bet lietuviešiem – 15 produkti, tad Itālijai to ir 887 (!), Francijai – 767, Spānijai – 411, Grieķijai – 277, Vācijai – 202.
Tādēļ aicinām ražotājus izcelt savus ražojumus, piesakot tos dalībai kādā no minētajām shēmām. Dokumentus AĢIN, ACVN vai GTĪ reģistrācijai iesniedz iesniedzēja grupa, kuru galvenokārt veido tādi ražotāji vai pārstrādātāji, kuri strādā ar vienu un to pašu produktu.
Viss par produktu reģistrāciju: : https://www.pvd.gov.lv/lv/lauksaimniecibas-un-partikas-produktu-norazu-registracija
Ziemassvētku dāvanām izvēlies Latvijas īpašos un Eiropas aizsargātos produktus!
