16. jūlijs, 2026.
Vai kvalitātes zīme ir tikai logotips uz iepakojuma vai reāls instruments uzņēmuma attīstībai? Par to Sarunu festivālā LAMPA diskusijā “Kvalitātes zīme kā produkta panākuma atslēga” diskutēja uzņēmēji, kuri ikdienā strādā ar dažādām kvalitātes shēmām – Zaļā karotīte, Bioloģiskās lauksaimniecības logo un Dabisko pļavu produkts.
Sarunu vadīja LLKC Valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis, kurš uzņēmējiem uzdeva vienkāršu, bet būtisku jautājumu – vai kvalitāte atmaksājas?
Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis – kvalitātes zīmes pašas par sevi nepārdod produktu, taču tās palīdz veidot uzticēšanos. Patērētājam tās kalpo kā neatkarīgs apliecinājums, ka produkts atbilst noteiktiem kvalitātes kritērijiem un ir izgājis nepieciešamās pārbaudes. Tas samazina pircēja nedrošību un atvieglo izvēles veikšanu.
Tomēr visi uzņēmēji uzsvēra arī savu atbildību. Kvalitātes zīme nevar aizstāt stāstu par produktu, tāpēc uzņēmējam pašam jāspēj skaidrot, kāpēc viņa produkts ir īpašs un kādu vērtību tas sniedz pircējam.
PKS “Straupe” komercdirektors Lauris Kokins atzina, ka kvalitātes zīmes iegūšana uzņēmumam nebija sarežģīts lēmums: “Ja uzņēmumā procesi jau ir sakārtoti un sistēma strādā, tad kvalitātes zīmes iegūšana ir pašsaprotams nākamais solis.”
Savukārt bioloģiskās saimniecības “Vidzemes BIO āboli un ogas” vadītāja Ieva Spridža uzsvēra, ka bioloģiskā sertifikācija viņai ir vairāk nekā uzņēmējdarbības instruments: “Tas ir mans veids, kā parādīt patriotismu pret Latviju un lepnumu par to, ka mūsu produkti ir bioloģiskas izcelsmes.”
Diskusijā tika runāts arī par kvalitātes cenu. Uzņēmēji atzina, ka kvalitātes shēmas nozīmē papildu dokumentāciju, regulāras pārbaudes un administratīvo slogu. Tomēr neviens no dalībniekiem neatzina, ka būtu nožēlojis pievienošanos kvalitātes shēmai. Gluži pretēji – prasības palīdz uzturēt nemainīgi augstu kvalitātes latiņu un kalpo kā motivācija nepārtraukti pilnveidot uzņēmuma darbu.
Sarunas laikā tika minēti arī fakti par kvalitātes shēmu attīstību Latvijā. Zaļo karotīti pazīst 92% Latvijas iedzīvotāju, un tai uzticas aptuveni divas trešdaļas patērētāju. Šobrīd Zaļās karotītes kvalitātes shēmā darbojas 151 uzņēmums ar 767 produktiem, bet Bordo karotītes shēmā – 65 uzņēmumi ar 328 produktiem. Dabisko pļavu produkta zīme piešķirta 49 ražotājiem, savukārt Latvijā bioloģiski sertificēti ir vairāk nekā 3300 lauksaimniecības produktu ražotāju.
Noslēgumā Mārtiņš Cimermanis apkopoja galveno diskusijas atziņu: kvalitātes zīme nav mērķis pati par sevi. Tā kļūst par uzņēmuma priekšrocību tikai tad, ja ir daļa no pārdomātas biznesa stratēģijas, nemainīgas produktu kvalitātes un godīgas komunikācijas ar patērētāju.
Informāciju sagatavoja
Ance Sniķere,
LLKC Lauku attīstības nodaļa
