"Sklandrausis" (lībiskajā dialektā: sklandrouš, no kuršu: sklanda — 'žoga kārts, zedeņu žogs, nogāze, nokalne'; lībiešu: sūrkak, daudzskaitlī: sūr kakūd), žograusis (žogrouš) jeb dižrausis (dižrouš) ir tradicionāls lībiešu ēdiens, kas vēlāk aizgūts Kurzemes latviešu virtuvē. Tas ir no neraudzētas rudzu mīklas gatavots un ar ķimenēm apbērts saldais rausis ar kārtainu kartupeļu un burkānu pildījumu. "Sklandrausi" parasti ēd aukstu ar tēju vai pienu.

"Jāņu siera" pagatavošanas veids, receptūra, izskats, krāsa un garša nosaka tā tradicionālo raksturu, kurš ir nemainīgi saglabājies daudzu gadu desmitu, pat simtu laikā. Tas ir nenogatavināts skābpiena siers, ko gatavo pēc šādas metodes: piens tiek sarecināts, izmantojot tikai pienskābes baktēriju ieraugu vai biezpienu. "Jāņu sieru" gatavo no piena un biezpiena, tos karsējot, sūkalu atdalīšanai, pievieno sviestu vai saldo krējumu, olas, vārāmo sāli un ķimenes. Iegūto masu karsē, intensīvi maisot, līdz viendabīgas konsistences ieguvei.

Ar vārdiem „Salinātā rudzu rupjmaize” saprot no rupjajiem rudzu miltiem ceptu maizi, kuras gatavošanā izmanto plaucējumu, tas nozīmē, ka daļu no miltiem aplej ar karstu ūdeni, citiem vārdiem sakot - tā tiek salināta. Vēl šo produktu specifisku dara tas, ka plaucējumu gatavo koka kublos, plaucējuma un mīklas gatavošanas laikā pievieno ķimenes, cukuru, kā arī klaipa iegarenā forma.