Vietējā ražotāja dalība iepirkumos – šķēršļi un priekšrocības

Iepriekšējos rakstos par Zaļo publisko pārtikas iepirkumu tika konstatēts, ka vietējie ražotāji salīdzinoši maz piedalās pārtikas iepirkumos. Protams, viens faktors šai situācijai ir tas, ka no visa nepieciešamā produkcijas sortimenta, kas nepieciešams pašvaldības iestādei audzēkņu/klientu ēdināšanai, vietējās pārtikas produktu audzētāja/ražotāja produktu klāsts ir salīdzinoši neliels. Taču arī tajās iepirkumu daļās, kur vietējais ražotājs varētu startēt – pamatā tie ir sezonālie augļi un dārzeņi – pārsvarā uzvar vairumtirdzniecības bāzes. 

Kāpēc vietējie ražotāji tik kūtri startē iepirkumos? 

Ir veiktas vairākas uzņēmēju aptaujas un pētījumi, lai noskaidrotu, kāpēc vietējie uzņēmēji nepiedalās pašvaldību organizētajos pārtikas produktu iepirkumos. Kā galvenie šķēršļi tiek minēti: 

• Pašvaldību iestāžu maksātā cena ir zemāka nekā tirgus cena;

• Ražotājam neatbilstošs produktu daudzums, ko pieprasa iestādes (pārāk liels vai pārāk mazs);

• Iepirkuma laiku nesakritība ar stādījumu plānošanas laiku. Iepirkumi galvenokārt tiek izziņoti vasarā, kad raža jau aug un daļa īpašnieku ir atradusi pircējus;

• Nepietiekamas zināšanas par to, kā pārdot savu produkciju skolām un citām pašvaldību iestādēm, kā arī sarežģīti iepirkuma dokumenti;

• Jau pirms startēšanas iepirkumā ir neticība, ka var uzvarēt;

• Mazie ražotāji nav konkurētspējīgi, lai piedalītos pārtikas iepirkumā, kur galvenais kritērijs vairumā gadījumu (ap 50%) joprojām ir viszemākā cena nevis ekonomiski visizdevīgākais piedāvājums, jo vietējie ražotāji nevar konkurēt ar vairumtirgotājiem;

• Mazajiem ražotājiem nav pietiekami lielas un kvalitatīvas telpas dārzeņu uzglabāšanai līdz nākamajai ražas novākšanas sezonai;

• Ne vienmēr iepirkumu dalījums daļās ir atbilstošs vietējā ražotāja iespējām;

• Piegādātājiem būtu vieglāk piedāvāt savus produktus sadarbojoties. Tomēr mazo lauku saimniecību īpašniekiem ir grūti atrast cilvēkus, kuri uzņemtos vadību, un viņiem arī jāveic salīdzinoši lieli attālumi, nodrošinot produktu piegādi.

Kāds būtu lauksaimniecības produkcijas ražotāja ieguvums, piedaloties iepirkumā?

Ir veikts aprēķins par populārāko produktu – kartupeļiem, ar ko vietējie pārtikas audzētāji startē iepirkumos, un par gaļu, kas varētu būt interesanti Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmumiem, kas arī ir vietējie ražotāji.

Par piemēru izvēlēts Rēzeknes novads, kas ir lielākais novads Latvijā. Veikts aprēķins, cik nepieciešams kartupeļu un gaļas Rēzeknes skolās un pirmskolas izglītības iestādēs, ņemot vērā audzēkņu skaitu un nepieciešamo produkcijas apjomu uz vienu audzēkni, kas noteikts MK noteikumos Nr. 172 “Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem”. Kā arī aprēķināts pārtikas ražotāja iespējamais apgrozījums, piegādājot Rēzeknes novada skolās šos produktus.


Tātad, kā redzams pēc aprēķiniem, ir iespējams palielināt savu saimnieciskās darbības apgrozījumu par vairākiem tūkstošiem eiro, startējot tikai viena novada izglītības iestādēs (neierēķinot pansionātus un slimnīcas, kur ir vēl lielāks nepieciešamo produktu apjoms) ar produkta iepirkuma cenu, kas, iespējams, ir mazāka kā tirgus cena, bet ir stabila visa iepirkuma periodā, kas visbiežāk ir viens gads,.

Kāds ir sabiedrības un pašvaldību ieguvums, ja vietējais ražotājs startē iepirkumā?

Ja pašvaldības iestādēs un arī ģimenēs cilvēki maksimāli daudz lieto vietēji ražotus/audzētus pārtika produktus, tam ir pozitīva ietekme gan uz ekonomiku, gan veselību, gan vidi.

Tātad galvenās vietējās pārtikas priekšrocības ir sekojošas:

• Tā uzlabo vietējās pašvaldības labklājību un vietējo ekonomiku:

o rada nodokļu ieņēmumus reģionam;

o vietējie iepirkumi rada darba vietas un veicina uzņēmējdarbību lauku apvidos;

o tiek uzturēta pārtikas ražošana pašvaldībā, kas uzlabo reģiona pārtikas pašpietiekamību;

o Tā ir laba iespēja veicināt mazo uzņēmēju attīstību.

• Tā ir droša, tīra un izsekojama:

o kad pārtiku pērk no tuvējā ražotāja, jūs zināt, ko ēdat un no kurienes tas nāk;

o ja pārvadāšanas attālums ir mazs, nav nepieciešama īpaša produktu apstrāde ilgākai uzglabāšanai.

• Ir videi draudzīga izvēle:

o videi draudzīgā pārtikā ietilpst daudz vietēji ražotu sezonālo dārzeņu, zivju un ogu utt.

• Veicina vietējās pārtikas kultūru:

o vietējās garšas, sastāvdaļas un ēdiena tradīcijas kļūst pazīstamas un tiek saglabātas, arī bērni uzzina, no kurienes nāk viņu ēdiens un kurš to ražo;

o sezonālo produktu izmantošana rada daudzveidību uzturā.

Tātad, izvēloties ikdienā lietot uzturā vietēji ražotus pārtikas produktus, kā arī iekļaujot tos pašvaldības iestāžu ēdienkartēs, mēs rūpējamies par savu un savu bērnu veselību, un arī pārticību ilgtermiņā.

KONTAKTI

LLKC | Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs
Lauku attīstības nodaļa

RĪGAS IELA 34
OZOLNIEKI, LV-3018